Ķīnas mellenes paplašina tirgus daļu Dienvidaustrumu Āzijā

Ķīna jau sen ir galvenā melleņu importētāja, taču, strauji palielinoties sadzīves audzēšanai pēdējos gados, kā arī ķīniešu audzēto melleņu eksports ir nonācis spēcīgā izaugsmes posmā. Pašlaik šīs mellenes galvenokārt tiek eksportētas uz Honkongu, Makao, Singapūru, Malaiziju, Taizemi, Krieviju, Japānu un citiem reģioniem. Atbalstot labvēlīgus apstākļus no tādām iniciatīvām kā Ķīnas - Laosa dzelzceļš un reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība, Ķīnas mellenes Perspektīvas Dienvidaustrumu Āzijā šķiet ļoti daudzsološas.

Saskaņā ar Ķīnas muitas datiem, Ķīnas melleņu eksporta apjoms bija 113 metriskās tonnas 2020. gadā, 123 metriskās tonnas 2021. gadā un 178 metriskās tonnas 2022. gadā, vairāk nekā 90% no šiem eksportu dodas uz Krieviju. Tomēr 2023. gadā tas pieauga līdz 1 012 metriskām tonnām, radot 8,89 miljonus dolāru ieņēmumus. Tikmēr eksporta tīkls paplašinājās līdz deviņām dažādām valstīm un reģioniem, ieskaitot Honkongu un vairākus Dienvidaustrumu Āzijas tirgus. Starp tiem Honkonga importēja 308 metriskās tonnas, bet Singapūra saņēma 255 metriskās tonnas. Šis straujais pieaugums turpinājās 2024. gadā, eksportam no janvāra līdz augustam vien sasniedzot 2314 tonnas un gūstot ieņēmumus 21,98 miljonu dolāru apmērā. Eksporta galamērķi vēl vairāk paplašinājās, iekļaujot vairāk nekā 13 valstis un reģionus, piemēram, Honkongu (647 metriskās tonnas), Singapūru (579 metriskās tonnas), Malaizija (368 metriskās tonnas), Taizeme (219 metriskās tonnas) un Indonēzija (143 metriskās tonnas).

Globālā melleņu ražošana šobrīd ir 1. 86 miljonu tonnu, ar 529 210 metriskām tonnām, kas paredzētas pārstrādei un vairāk nekā 1,3 miljoniem tonnu, kas pieejami kā svaigi augļi patērētājiem. Spēcīgs pieprasījums Āzijā - tagad pārspēj, ka Eiropā un Ziemeļamerikā - nozare paredz, ka globālā melleņu izlaide nākamajos piecos gados pieaugs līdz 3 miljoniem tonnu.

2022. gadā Ķīna kļuva par pasaules lielāko melleņu ražotāju ar 78, 000 hektāriem, kas tiek kultivēti un 525 izvade, 000 metriskās tonnas. Amerikas Savienotās Valstis ierindojas otrajā vietā ar 48, 000 hektāriem, kas kultivēti un 277, 000 metriskās tonnas, kam seko Peru, kurai ir 22, 000 hektāri, kas tiek kultivēti, un gada rezultāts 225, 000 metriskās tonnas. Proti, Peru raža uz hektāru, kas ievērojami pārsniedz visu citu ražotāju, vairākus gadus pēc kārtas nodrošinot pasaules lielāko melleņu eksportētāja pozīciju.

Palielinoties ražošanai un pagarinātu glabāšanas laiku, Ķīnas mellenes ir gatavas uztvert lielāku daļu starptautisko tirgu. Galvenie aizjūras tirgi ar spēcīgu potenciālu ir Dienvidaustrumu Āzija, Tuvie Austrumi un Ziemeļamerika. Dienvidaustrumu Āzija, kas galvenokārt ražo tropiskos augļus, šobrīd importē lielāko daļu melu no Peru un Austrumeiropas valstīm, un piegāde ir koncentrēta jūnijā un jūlijā.

Atbalstot labvēlīgus apstākļus, ko izveidojusi Belt and Road iniciatīva, Ķīnas - Laosa dzelzceļš un reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība, Ķīnas mellenes - īpaši Junnanas - izredzes Dienvidaustrumu Āzijā ir gaišas. Yunnan ražas novākšanas sezona, kas ilga no novembra līdz aprīlim, sakrīt ar zemāku globālās piegādes periodu. Saskaņā ar Starptautiskās melleņu organizācijas datiem, sagaidāms, ka pastāvīgais Yunnan eksporta pieaugums saglabās pieprasījumu pēc Ķīnas mellenēm Dienvidaustrumu Āzijā, īpaši Singapūrā.

Lai arī Ķīna ir kļuvusi par lielāko melleņu ražotāju, vairums galveno melleņu šķirņu joprojām tiek importētas. Ķīnas pētniecības iestādes un ar to saistītie uzņēmumi ir uzsākuši melleņu selekcijas programmas, taču tām vēl nav jāizstrādā būtiskas šķirnes ar intelektuālā īpašuma tiesībām. Tādējādi pastāv aktuāla vajadzība radīt patentētas šķirnes, kurām ir vēlamās iezīmes gan audzētājiem, gan patērētājiem, kas uzlabotu Ķīnas melleņu nozares konkurētspēju pasaules tirgū.